2.–3. klašu projektu nedēļa
Kamēr pirmo klašu bērni bauda savu papildu brīvlaiku ziemas priekiem, 2.un 3.klašu skolēni velta vairāk laika, lai izpētītu un padziļināti pievērstos savas tautas saknēm, latviešu folklorai – gadskārtu svētkiem, tradīcijām, ticējumiem un arī rotaļām.
Vai zināt kādus svētkus savulaik svinēja mūsu senči? Vai zināt, kādās rotaļās gāja, kādas dziesmas dziedāja, ko cēla galdā? Vai zināt, ka maskošanās un ķekatās iešana notika ne tikai Mārtiņdienā, bet arī Meteņos, kad palēnām jau sākts gaidīt pavasari? – Bērni zina! Kopīgi meklējuši, lasījuši, zīmējuši, līmējuši, domājuši, spēlējuši, cepuši plātsmaizi un ko tik vēl ne!
Kāds ticējums vēsta – jo tālāk dosies ciemos Meteņos, jo labāka raža būšot. Vai – ja gribot, lai govīm būtu “garš piens” (daudz piena) , bērniem vajagot daudz dzijas tīt.
Vai nav tā, ka, ieklausoties dažos senču ticējumos un paražās, sadzirdam darba tikuma audzināšanu un rūpes, lai turam kopā dzimtu un kopjam savas saknes? Un mācāmies gan kārtīgi savu darbu darīt, gan – atrast laiku līksmai, brīvai, vieglai kopābūšanai?
Katras tautas spēks dzimst viņas folklorā. Un, kā reiz minēja skolas direktors Haralds Bārzdiņš : “Tauta dzīvo tik ilgi, kamēr piemin, godā un kopj tās folkloru.”
Mēs – par to.