Aspazijas daiļradi iepazīst arī sākumskolā
16. martā – izcilajai latviešu dzejniecei un dramaturģei Aspazijai – būtu 160. Tas gan šajā gadā vēl būs pavasara brīvlaiks, tad nu vislielākā rosība pašā marta sākumā.
Bērni lasīja dažādus Aspazijas dzejoļus, plānoja un gatavoja priekšnesumus ar tiem, balsoja par klašu grupu labākajiem sniegumiem, un noslēgumā katra klase dalījās savā redzējumā ar pārējiem.
Gandrīz vienbalsīgi nobalsoja, ka – jā – arī turpmāk labprāt gatavotu priekšnesumus, izzinot kāda autora daiļradi!
Aspazijas dzejoļi un pasakas ir bagāti ar tēlainību un emocionālu dziļumu, kas palīdz attīstīt bērnu valodas izjūtu un iztēli. Viņas radītie tēli ir spilgti, dabas apraksti un dzīvā valoda savukārt rosina interesi par literatūru kā tādu un līdz ar to palīdz veidot ciešāku saikni ar dzimto valodu. Mūsdienās, kad visapkārt dzirdam citu valodu vārdus, kam bieži vien pat vairs necenšas meklēt tulkojumus, kad dzirdam, cik liels izaicinājums ir lasītprasmes un izlasītā izpratnes stiprināšanai un veicināšanai, šādas saiknes veidošana ir īpaši būtiska.
Aspazijas darbi veicina sarunas klasē arī par drosmi, brīvību un taisnīgumu. Jau no mazotnes bērni var mācīties par pašaizliedzību, neatlaidību un ticību saviem sapņiem, kas ir būtiskas vērtības ikviena cilvēka dzīvē.
Kaut arī vēl mazi ķipari, tomēr soli pa solītim arī caur Aspazijas dzeju un lugām skolēni iepazīst latviešu kultūras mantojumu un stiprina savu piederības sajūtu savai zemei, Latvijai. Aspazijas daiļrade ir mūsu identitātes daļa, un tās izzināšana palīdz veidot cieņpilnu attieksmi pret mūsu valodu, vēsturi un literatūru.
Iepazīt Aspaziju sākumskolā nozīmē ne tikai lasīt, bet arī sajust un domāt. Viņas vārdi spēj iedvesmot gan mazos, gan lielos. Tik atcerēties, lasīt, iedziļināties, pārrunāt un – turēt godā!
“Ņem nocērt man, cik gribi zaru,
Es vienmēr no jauna ataugt varu.
Lai mani loka negaiss ar vēju,
Es taisns atkal atliekties spēju….”