Latvijas iekštelpu futbola čempionāta EKSTRAKLASE Rīgas un Pierīgas posms

Sākot ar 25. septembri, līdz 20. novembrim notika EKSTRAKLASES Rīgas un Pierīgas posms, kur tika aizvadītas 160 spēles, kurās piedalījās 55 zēnu komandas un 6 meiteņu komandas.

Mūsu komanda kopā aizvadīja 9 spēles, no kurām 8 uzvarēja. Diemžēl fināla spēlē zaudējām un ieguvām 2. vietu spēlē pret Rīgas 49. vidusskolu.

Piedalījās:
• Jānis Siliņš 10a
• Romualds Dedelis 10a
• Rodrigo Reinfelds 10c
• Roberts Keiss 11a
• Artūrs Jaunslavietis 12a
• Hugo Saulriets 12a
• Linards Jānis Kalme (T) 12a
• Patriks Putniņš 12a
• Renārs Veidemanis 12a
• Rolands Grava 12a
• Emīls Gauris 12c
• Dans Daniels Pētersons – DRAFT

Kā arī ir vērts pieminēt, ka Patriks Putniņš un Dans Daniels Pētersons ir iekļuvuši TOP 5 kā rezultatīvākie spēlātāji!

Kā arī veicām pāris intervijas ar mūsu spēlētājiem kur uzdevām šādus jautājumus:

1. Nosauc 1 interesantu faktu par sevi!
2. Par ko tu vēlies kļūt nākotnē?
3. Tavas top 3 skolas visā turnīra garumā un kāpēc?
4. Kā tev patika fināls, emocijas un kam tu vēlies pateikties?

Patriks Putniņš:

1. Es bērnībā spēlēju bungas un florbolu.
2. Vēlos veidot biznesu saistībā ar futbolu.
3. Rīgas 49. vidusskola; Ziepniekkalna vidusskola; Rīgas Teikas vidusskola, jo laba līmeņa futbolisti, ar kuriem, tā teikt, grūtāk spēlēt, tāpēc arī interesantāk, un tur iet arī mani draugi no futbola.
4. Labas emocijas, bet nedaudz pietrūka līdz uzvarai, kas ļāva izjust arī sāpes. Vēlos pateikties lielu paldies komandas biedriem un skatītājiem kas motivēja cīnīties līdz pēdējam.

Renārs Veidemanis:

1. Esmu bijis u-19 nacionālās iekštelpu futbola izlases kandidāts.
2. Nākotnē vēl nav konkrēta vīzija, ar ko vēlos nodarboties, bet visdrīzāk IT joma vai automehānika.
3. 1) 49. vidusskola – laba, sabalansēta komanda ar līderiem.
   2) Zolitūdes ģimnāzija – underdogi, ar degsmi un milzu motivāciju izcīnīja 3. vietu.
   3) Ziepniekkalna vidusskola – fiziski spēcīga komanda, pret viņu ir ļoti sīvas un aizraujošas spēles.
4. Fināla atmosfēra bija ar vārdiem neaprakstāma, tāds cilvēku daudzums nekad nebija redzēts. Emocijas drīzāk rūgtenas, jo izlaidām spēli pēdējās 10 min un arī zaudējām pendelēs, bet bija neliela gandarījuma sajūta 2. gadu pēc kārtas aizcīnīties līdz finālam. Vislielāko pateicību gribu izteikt faniem, kas ar mums bija katrā spēlē un ticēja mums līdz pēdējai svilpei, kā arī komandai un treneriem, kas spēja stiprināt komandu iekšieni un pavadīt kolosālus momentus kopā.

Rodrigo Reinfelds:

1. Es dzīvoju aptuveni 140km attālumā no Rīgas.
2. Mērķis ir kļūt par profesionālu futzāla spēlētāju.
3. Top 3 skolas būtu Teikas vidusskola, 49. vidusskola un Ziepniekkalna vidusskola. Teika jo turnīra pirmā spēle, pirmā uzvara, perfektais sākums. 49. vidusskola, nu manuprāt nav daudz ko teikt, fināls, emocijas, bauda un 49. vidusskola ir vienīgie kas spēja mūs uzvarēt. Ziepniekkalna vidusskola, jo spēlē pret mums viņi parādīja labu sniegumu, pirmie izvirzoties vadībā, bet mums izdevās pārspēt viņus ar rezultātu 3:1.
4. Man personīgi pirmais gads “Ekstraklasē” un, jau pirmais fināls, kas jau ir kaut kas iespaidīgs, lai gan rezultāts nav tāds, kādu to vēlējāmies Par pašu spēli: tā bija ļoti emocionāla, spraiga un vārdiem neaprakstāma.
   Liels paldies visiem faniem kas atrada laiku apmeklēt visas spēles, lielu paldies vēlos pateikt visai komandai, kaut gan lielākā daļa komandas ir vecāka un viņus pazīstu tikai pāris mēnešus, sajūta ir tāda, ka būtu spēlējuši vienā komandā jau no pašiem sākumiem un uz nākošajiem gadiem mums ir uzstādīta augsta latiņa, ko uzturēt un uzlabot. Vēl paldies vēlos teikt skolotājam Krišam Matisonam par iedvesmu pirms katras spēles, viņš ir bijis vairāk nekā tikai skolotājs, un paldies arī skolotājai Agnesei Fjodorovai par sekošanu līdzi, lielo atbalstu un par visām attaisnotajām stundām, bet lielākais paldies ir maniem vecākiem un visiem maniem treneriem, kas man ir palīdzējuši kļūt par tādu cilvēku, kāds es esmu šodien!

Emīls Gauris (Komandas kapteinis):

1. Mans sapņu galamērķis ir Havaju salas, jo mans mīļākais seriāls ir “Hawaii 5-0”.
2. Es vēlos turpināt savu bērnības sapni un kļūt par profesionālu futbolistu, vai arī kļūt par aktieri, režisoru, kas man parādījās vidusskolas laikā, lai gan ļoti daudz interesējos par filmām jau no bērnības.
3. Manas top 3 skolas ir 49. vidusskola, Ziepniekkalna vidusskola un Natālijas Draudziņas vidusskola. 49. vsk, jo pazīstu ļoti daudz spēlētājus un varēja redzēt, ka viņi ar katru spēli sāka spēlēt arvien labāk un labāk, labi saliedēta komanda. Ziepniekkalna vidusskola, jo viņi jau 2. gadu pēc kārtas tika pret mums pusfinālā, un domāju, ka līdz mūsu spēlei viņiem bija daudzsološs turnīrs. Natālijas Draudziņas vidusskola, jo viņiem ir ļoti daudz jauno spēlētāju, kas ir motivēti uzvarēt un kas arī nākošgad varētu tālu tikt turnīrā.
4. Finālā vienmēr ir patiesi īpaša sajūta, fani- draugi, skolotāji, pat vecāki ieradušies uz spēli, lai atbalstītu, tas tiešām ļoti daudz nozīmē. Emocijas ir neaprakstāmas – tik daudz notikumi, 1. vārti – izvirzījāmies vadībā, deva pārliecību- man, komandai. Pēc tam 2. vārti man, patiešām mani emocionāli satrieca, jo domāju, ka šie vārti mums uzvarēs spēli un arī pirms šīs spēles nebiju guvis vārtus kopš grupu turnīra, tiešām fantastiska sajūta. Vissmagākais bija, kad ielaidām 2 salīdzinoši vienkāršus vārtus (nenospēlējām līdz galam aizsardzībā), tas emocionāli mani nedaudz sagrāva, ka atkal finālu nespējām pabeigt pamatlaikā. Nonācām līdz soda sitienu sērijai, kur mans nerealizētais soda sitiens visu izmainīja, jutos emocionāli sagrauts, jo guvu vārtus, domājot, ka tūlīt būs uzvara, beigās neko tas nenozīmēja…
   Vēlos pateikties katram līdzjutējam, kas spēja atrast laiku, lai ierastos Olimpiskajā sporta centrā, jo fanu atbalsts bija tiešām jūtams un arī tiem, kas vēroja spēli tiešsaistē. Vēl īpašs paldies katram komandas biedram par cīņas sparu, visām kopā iegūtajām emocijām turnīra garumā, vēl sporta skolotājam Krišam Matisonam par iesaisti un iedvesmojošām runām pirms un pēc spēles, un arī, paldies, ne mūsu skolas audzēknim, Ričardam Celitānam, kas man palīdzēja veidot komandas treniņus un uzturēt labu atmosfēru komandā. Un arī paldies manai draudzenei Elzai par neizsīkstošo mīlestību un atbalstu. Protams, visbeidzot, vislielākais paldies, mammai, kas vienmēr ir ticējusi un vēl joprojām tic, un palīdz izaudzināt spēcīgu personību, lai arī kādi izaicinājumi man un ģimenei ir bijuši, mamma vienmēr ir spējusi atrast enerģiju, lai man palīdzētu!

Kā arī veicām mazo interviju ar mūsu komandas draftēto spēlētāju Danu Danielu Pētersonu.

Dans:

1. Interesants fakts par mani ir tas, ka, dzīvojot Ventspilī, īsu brīdi mācījos 6. vidusskolā. Kad man piedāvāja spēlēt Ekstraklasē 6. vidusskolas komandā, es nodomāju “Kāda sakritība!”.
2. Nākotnē, protams, labākajā gadījumā gribētu spēlēt futbolu un pelnīt ar to.
3. Manuprāt, TOP 3 skolas šogad bija 49. vidusskola, Natālijas Draudziņas vidusskola un Zolitūdes ģimnāzija.
4. Finālā bija fantastiskas emocijas, lai gan nesanāca iegūt rezultātu, kuru vēlējāmies, es nenožēloju nevienu sekundi, ko pavadīju laukumā kopā ar džekiem. Vēlos pateikties Ekstraklases organizatoriem, 6. vidusskolai, treneriem un visiem džekiem par lieliskajām emocijām un kopā pavadīto laiku. Iespējams, Latvijas finālos nevarēšu spēlēt kopā ar 6. vidusskolas komandu, bet es noteikti būšu klāt un atbalstīšu! Augsim lieli līdz saulei!

Kā arī nevajag aizmirst, ka šis mācību gads starpskolu futbolā vel nav beidzas, mūsu priekšā vel ir Latvijas fināli, kur mūsu skolas komanda sacentīsies arī par Latvijas skolu futbola finālos!

Atbalstam futbolistus tālākajās spēlēs!
Augsim lieli līdzi saulei!